NEBEIDZAMĀ CĪŅA AR PUTEKĻIEM
Sargiet plaušas un rūpējieties par tām!
Putekļi kairina elpceļus un izraisa slimības
Diemžēl mūsu plaušas nav anatomiski veidotas tā, lai spētu tikt galā ar smalkajiem putekļiem, nemaz nerunājot par to lieliem daudzumiem. Tieši lielos daudzumos putekļi kļūst ārkārtīgi bīstami, un putekļi ir iemesls tam, kāpēc hroniskā plaušu slimība ir viena no biežākajām arodveselības problēmām. Aplēses rāda, ka plaušu slimību ārstēšanas izmaksas ik gadu sabiedrībai kopumā rada ekonomisko slogu vairāku miljardu eiro apmērā. Cik maksā jūsu veselība?
Kāda veida putekļus jūs elpojat?
- Kvarca un azbesta putekļus
- tie ir īpaši bīstami, jo ir kancerogēni
- tie ir īpaši bīstami, jo ir kancerogēni
- Toksiskus un kancerogēnus putekļus
- svina, kadmija, vanādija vai magnija putekļi ne tikai bojā plaušas, bet arī negatīvi ietekmē citus orgānus, piemēram, aknas un liesu. Šī veida putekļi cita starpā tiek radīti metināšanas darbu laikā.
- svina, kadmija, vanādija vai magnija putekļi ne tikai bojā plaušas, bet arī negatīvi ietekmē citus orgānus, piemēram, aknas un liesu. Šī veida putekļi cita starpā tiek radīti metināšanas darbu laikā.
- Cietkoksnes putekļus
- tie var būt, piemēram ozola vai dižskābarža putekļi, un ilgtermiņā tie var izraisīt deguna dobuma vēzi.
- Alergēni putekļi
- parasti tie ir augu vai dzīvnieku izcelsmes, un saskarsme ar tiem notiek tīrīšanas darbu laikā ēkās vai uz to jumtiem, uz kuriem, piemēram, var būt putnu mēsli. Alerģiskas reakcijas var izraisīt arī pelējuma sēnīšu sporas vai mikroorganismi.
- parasti tie ir augu vai dzīvnieku izcelsmes, un saskarsme ar tiem notiek tīrīšanas darbu laikā ēkās vai uz to jumtiem, uz kuriem, piemēram, var būt putnu mēsli. Alerģiskas reakcijas var izraisīt arī pelējuma sēnīšu sporas vai mikroorganismi.
- Fibrinogēni putekļi
- izraisa plaušu rētaudu veidošanos un, ilgstošas iedarbības rezultātā pakāpeniski maina plaušu audu sastāvu. Kvarca un azbesta putekļi izraisa pneimokoniozi, ko dažkārt dēvē arī par „melno plaušu” slimību, un tā ir viena no visizplatītākajām arodslimībām.
Putekļu klases
EN 60335-2-69 / IEC 60335-2-69
Putekļu klase
L
Maksimālā caurlaidības pakāpe
≤ 1.0 %
Attiecina uz
- Putekļiem, kuru OEL vērtības > 1 mg/m³
Putekļu veids
- Kaļķa putekļi
- Ģipša putekļi
Putekļu klase
M
Maksimālā caurlaidības pakāpe
< 0.1 %
Attiecina uz
- Putekļiem, kuru OEL vērtības ≥ 0.1 mg/m³
- Cietkoksnes putekļiem, līdz maks. 1200 W/50 l
Putekļu veids
- Cietkoksnes putekļi (dižskābardis, ozols)
- Krāsu putekļu daļiņas
- Keramikas putekļi
- Plastmasas putekļi
Putekļu klase
H
Maksimālā caurlaidības pakāpe
< 0.005 %
Attiecina uz
- Putekļiem, kuru OEL vērtības < 0.1 mg/m³
- Kancerogēniem putekļiem (GEStoffV [Vācijas Noteikumi par bīstamām vielām] 35. sadaļa)
- Patogēniem putekļiem
Putekļu veids
- Carcinogenic dust (lead, coal, cobalt, nickel, tar, copper, cadmium, etc.)
- Mould, bacteria
- Germs
- Formaldehyde
Putekļu klase
Īpaša pielietojuma azbests*
Maksimālā caurlaidības pakāpe
< 0.005 %
Attiecina uz
- Azbestu saturošiem putekļiem
Putekļu veids
- Azbesta putekļi no elektriskās apsildes iekārtām vai ugunsdrošības sienām
Putekļu klase
Sprādzienbīstami putekļi (ATEX Zone 22)
Maksimālā caurlaidības pakāpe
Līdzīgi kā putekļu klasēm L, M vai H, kurām nosaka īpašas prasības
Attiecina uz
- Sprādzienbīstamības klašu putekļiem 22. zonā
Putekļu veids
- Papīra putekļi
- Miltu putekļi
- Metāla putekļi (piemēram, alumīnija)
Vislabākā aizsardzība vienmēr ir profilakse
Putekļi, kuri netiek radīti, nevar nevienu apdraudēt. Ir vairāki veidi, kā aizkavēt putekļu rašanos. Arī tad, ja nav iespējams pilnībā izvairīties no putekļu rašanās, vienmēr ir iespēja tos efektīvi piesaistīt un nepieļaut to nokļūšanu plaušās, valkājot aizsargapģērbu un putekļu aizsargmaskas.
Ko jūs varat darīt, lai izvairītos no putekļiem
1. Sasūciet tos, tiklīdz kā tie ir izveidojušies.
Daudzi elektroinstrumenti ir aprīkoti ar pieslēgvietu putekļusūcēja pievienošanai. Putekļusūcēji ar pieslēgšanas ligzdu ieslēdzas automātiski, tiklīdz kā tiek iedarbināts elektroinstruments. Izmantojiet piemērotu filtru.
2. Izvēlieties minimālu putekļu daudzumu radošas darba metodes, piemēram, mazgāšanu vai mitro slaucīšanu.
3. Piesaistiet putekļus ar ūdeni, piemēram, demontāžas darbu laikā, kā arī ārpus telpām veicamu slīpēšanas darbu laikā.
4. Izmantojiet produktus, kuri rada zemu putekļu daudzumu, piemēram, javas granulas, gatavo betona un ģipša maisījumus.
5. Centieties lieki nesacelt putekļus. Slotu un gaisa pūtēju vietā izmantojiet putekļusūcējus un vakuuma slaucīšanas iekārtas.
6. Regulāri veiciet veselības pārbaudes.
7. Regulāri notīriet darbstacijas, pienācīgi vēdiniet darba telpas, kā arī uzturiet darba apģērbu tīru.
8. Operatīvi aizvāciet atkritumus, neradot putekļus.
9. Regulāri pārbaudiet putekļusūcēja sūkšanas jaudu un efektivitāti. Pēc vajadzības iztīriet vai nomainiet filtru. Izmantojiet putekļusūcējus ar automātisko filtra tīrīšanas sistēmu, lai nodrošinātu vienmērīgi augstu sūkšanas jaudu.
10. Valkājiet aizsargapģērbu un putekļu aizsargmasku. Kaut arī aizsarglīdzekļi ir pašsaprotama lieta īpaši putekļainu darbu veikšanai, sejsargu ir ieteicams valkāt arī tad, ja strādājat vidē, kur putekļi ir mazāk kaitīgi.
